Krātuve

Kategorijas un jaunākie ieraksti

Ieskats krātuves kategorijās

Personības un likteņi

Ikšķile cauri laikmetiem bijusi bagāta ar spilgtām un nozīmīgām personībām. Arī pašlaik Ikšķile ir kā magnēts, kurš pievelk ievērojamus Latvijas kultūras, mākslas un zinātnes darbiniekus. Tomēr nereti mēs aizmirstam tos, kas bijuši starp mums, vai nepietiekoši zinām par mūsu līdzcilvēkiem.


Eduards Rozīts

2026. gadā Eduardam Rozītim aprit 150 gadi. Šis nelielā auguma vīrs ar savu firmas zīmi – kuplo bārdu un aso acu skatienu, kādreiz veiksmīgs rūpnieks, pazīstams, ietekmīgs un apkārtējo cienīts, vēlāk netaisnīgi, noziedzīgas varas noslaucīts no šīs zemes, šobrīd nepelnīti aizmirsts, kā pagaisis nebūtībā.


  TURPINĀT LASĪT

Jānis Sudrabs

Profesors Jānis Sudrabs savu mūžu veltījis augļkopībai un bija šīs nozares organizators un vadītājs, un varam uzskatīt viņu par augļkopības pamatlicēju Latvijā. Viņš bija pārliecināts, ka Latvija varētu būt viena no vīndaru ziemeļu zemēm un smejoties mēdza teikt, ka vīns mums varētu būt tik, cik Daugavā ūdens.


  TURPINĀT LASĪT

Janis Kuga

Uz dzīvi Ikšķilē Jānis Kuģa apmetās jau 1921. gadā. Vienā ziņā tās laikam bija ilgas pēc bērnības puses, pēc Daugavas ūdeņiem. Sava nozīme bija arī Eduardam Rozītem, kurš aicināja draugu kaimiņos, kur vēl viena pamatīga grunte bija brīva. Turpat Daugava, mežs, «kur svētdienās būs miers un varēsi ko pastrādāt».


  TURPINĀT LASĪT

Objekti un vietas

Šeit atrodamas ziņas par Ikšķiles un tuvākās apkaimes kultūrvēsturiski nozīmīgākajiem būvēm un objektiem, kuri laika gaitā veidojuši katrs savu paliekošu stāstu, ieņemot nozīmīgu vietu kopējā novada vēsturē.


Zirgu tramvajs

1921. gada rudenī tika izsludināts konkurss un, izmantojot sliedes no Pasaules kara laikā vāciešu ierīkotā dzelzceļa atzarojumiem, sliežu ceļa izbūves darbi tika pabeigti un zirgu tramvajs sāka savu darbību, no Baldones kūrvietas līdz Vēveru mājām pie Daugavas iepretī Ikšķilei.


  TURPINĀT LASĪT

Armijas nometnes

Līdz ar Rīgas – Dinaburgas dzelzceļa līnijas un Ikšķiles stacijas atklāšanu 1863. gadā, sākās krievu armijas vasaras militārā mācību poligona izveide un iezīmēties aprises mūsdienu Ikšķiles teritorijai. Kad 1865. gadā tika izveidota Rīgas kājnieku kadetu skola tā par savu vasaras nometnes vietu izvēlējās netālo Ikšķili.


  TURPINĀT LASĪT

Dzelzceļa stacija

Ikšķilē tika izveidota krievu armijas 45. kājnieku divīzijas pulku "Šeremetjeva vasaras nometne" un caur Ikšķili veda tolaik ātrākais ceļš uz populāro Baldones kūrvietu, 1863 gadā pie dzelzceļa uzraugu namiņa Nr. 28 iekārtoja pieturas punktu. Tas atradās apmēram vienu kilometru no tagadējas stacijas uz Rīgas pusi.


  TURPINĀT LASĪT

Pagasta biedrības

Ikššļiles pagastā sākot ar 19. gs. 80. gadiem viena pakaļ otrai parādījās virkne biedrību. Tās radās ne tikai pagasta centrā, bet arī Tīnūžos, Ogrē, Turkalnē un Sprēstiņos. Ar dažādām sekmēm tās darbojās, līdz pat padomju okupācijai.

Labdarības biedrība

Tautas izglītošanas veicināšanai 1880. gada 6. augustā, Ikšķilē tika nodibināta Lab-darības biedrība.Ikšķiles Labdarīšanas biedrības ģenerālsapulcē 19. oktobrī tika apstiprināts kārtības rullis un ievēlēta biedrības vadība, kurā nozīmīga vieta bija vietējiem draudzes un pagasta darbiniekiem, īpaši skolotājiem.


  TURPINĀT LASĪT

Plūdi Daugavā

Pie Elkšņu skolas, 1,5 klm. atstatumā no ledus sastrēguma lejgala, uzstādīti smagā artilērijas pulka 2 lielgabali un šodien pl. 10 r. tie smagiem lādiņiem iesāka graut sakrautos ledus blāķus. Lai novērstu varbūtējus nelaimes gadījumus šāviņu novirzīšanās dēļ, no divām piekrastes saimniecībām šorīt izvācās to iedzīvotāji.


  TURPINĀT LASĪT

Dzelzceļa stacija

Ikšķilē tika izveidota krievu armijas 45. kājnieku divīzijas pulku "Šeremetjeva vasaras nometne" un caur Ikšķili veda tolaik ātrākais ceļš uz populāro Baldones kūrvietu, 1863 gadā pie dzelzceļa uzraugu namiņa Nr. 28 iekārtoja pieturas punktu. Tas atradās apmēram vienu kilometru no tagadējas stacijas uz Rīgas pusi.


  TURPINĀT LASĪT

Ikšķiles stāsti

Aizgājušās dienas glabā daudz notikumus un noslēpumus, kurus pienācis laiks celt atkal gaismā.


1905. gada atbalsis

Pagasts bij iztīrīts no karaspēka, no muižniekiem un viņu piedevām. Viens policists jau sen bij aizbēdzis, bet otrs, goda vīrs, novilcis savu uniformu un staigāja privātā. Ievēlētās iestādes un partijas organizācijas ķērās pie darba, izvedot dzīvē sapulču, noturēto pagastu konferenču un partijas lēmumus.


  TURPINĀT LASĪT

Plūdi Daugavā

Pie Elkšņu skolas, 1,5 klm. atstatumā no ledus sastrēguma lejgala, uzstādīti smagā artilērijas pulka 2 lielgabali un šodien pl. 10 r. tie smagiem lādiņiem iesāka graut sakrautos ledus blāķus. Lai novērstu varbūtējus nelaimes gadījumus šāviņu novirzīšanās dēļ, no divām piekrastes saimniecībām šorīt izvācās to iedzīvotāji.


  TURPINĀT LASĪT

Dzelzceļa stacija

Ikšķilē tika izveidota krievu armijas 45. kājnieku divīzijas pulku "Šeremetjeva vasaras nometne" un caur Ikšķili veda tolaik ātrākais ceļš uz populāro Baldones kūrvietu, 1863 gadā pie dzelzceļa uzraugu namiņa Nr. 28 iekārtoja pieturas punktu. Tas atradās apmēram vienu kilometru no tagadējas stacijas uz Rīgas pusi.


  TURPINĀT LASĪT

Daugavas pasta ceļš un pasta sakari Ikšķiles pagastā

Eduardam Rozītem - 150

Dziesmu svetki
Eduards Rozīte un Jānis Kuga Ikšķilē

Šajā, 2026. gadā, Eduardam Rozītim aprit 150 gadi. Šis nelielā auguma vīrs ar savu firmas zīmi – kuplo bārdu un aso acu skatienu, kādreiz veiksmīgs rūpnieks, mākslas mecenāts, pazīstams, ietekmīgs un apkārtējo cienīts, pastāvīgi sabiedrības uzmanības centrā esošs enerģisks un aktīvs, vēlāk netaisnīgi, noziedzīgas varas noslaucīts no šīs zemes, šobrīd nepelnīti, tik pat kā pilnībā aizmirsts, pagaisis nebūtībā. Tieši pateicoties Rozītes atbalstam kādreizējā Rīgas Latviešu daiļkrāsotāju biedrības zīmēšanas un daiļkrāsošanas vakara skola, vēlāk Jaņa Rozentāla Mākslas skola darbojas arī šodien, gadu gaitā izskolojot daudzas latviešu mākslinieku paaudzes.

  TURPINĀT LASĪT

Skolotājs Mārtiņš Kortans

Dziesmu svetki
Dziesmu svētku plakāti

“Ir patiess vārds, ka latviešu tauta ir dziedātāju tauta. Dziedājuši ir latvieši visos cīniņos, pie visiem darbiem, visās šķirās, prieku un bēdu laikmetos. Dzīvas ir ari mūsu dziedāšanas biedrības; tas uzplauks no jauna. Un dziedātāju kori ir ari gandrīz visām izglītības. palīdzības un daždažādām arodnieciskām biedrībām.” M. Kortans
1871. gadā Ikšķiles draudzes skolas skolotājs E. Knorrs pie Tīnūžu – Ikšķiles dziedāšanas biedrības dibina vīru kori, ar kuru 1873. gadā dodas uz Rīgu, lai piedalītos I Vispārējas Latviešu dziesmu svētkos. Arī turpmākajos dziesmu karos neiztrūkstoši redzami ikšķlieši. II Vispārējos dziesmu svētkos 1880. gadā piedalījās “Austruma” jauktais koris Jura Baumaņa vadīdā un “Rietuma” vīru koris Diženajo Bernharda1 vadībā, trešajos – Ikšķiles labdarības biedrības koris M. Kortana vadībā.

  TURPINĀT LASĪT
Update cookies preferences